Oļegu es iemīlēju kā bez prāta, naktīs negulēju , jo visu laiku domāju par viņu. Es viņam savas jūtas neizrādīju, bet izrādās, viņš arī domāja par mani. Diskotēkā viņš mani uzaicināja uz lēno deju, sāka aplidot, atzinās mīlestībā, es biju pati laimīgākā sieviete pasaulē.
Kopā mēs nodzīvojām piecus gadus, bet divus gadus atpakaļ apprecējāmies. Šajos septiņos ģimenes kopdzīves gados daudz kas nenotika, strīdējāmies un salabām, izšķīrāmies un sagājām. Pēc pēdējā strīda mēs izlēmām, ka centīsimies savaldīt savas emocijas ģimenes dēļ.
Noformējām hipotēku divistabu dzīvoklim. Es gāju kā aizņēmējs. Nepaspēju pat atslēgas saņemt, kā Oļegs jau atkal: „Es viņu nopirku!”
Man visu laiku atgādināja, ka viņš ir ģimenes apgādātājs, nesot ģimenei naudu, ka hipotēka attiecas uz viņu, ka arī dzīvoklis ir viņa, neskatoties uz to, ka dzīvokli maksājam uz pusēm.
Uzreiz pēc darījuma sanāca strīds par nieku. Bet rezultātā Oļegs aizgāja pēc pudeles, apsēdās virtuvē un sāka savu dziesmu. Es darīju savus darbus, centos nepievērst viņam uzmanību, bet būdams piedzēries viņs no tā vēl vairāk sadusmojās:
– Protams! Tagad var staigāt un klusēt…tēlot ideālo sievu, es nopirku dzīvokli…”
Es biju aizvainota līdz sirds dziļumiem. Kāpēc tā ir jāsaka?… Es nekad neesmu prasījusi naudu, viņš rīkojās ar savu naudu pēc saviem ieskatiem. Es strādāju un pelnu pati sev naudu. Strādāju online, rakstu rakstus, neizejot ara no mājas. Centos rakstīt kad viņš nebija mājās, jo viņam radās iespaids, ja strādā mājās, tad tu sēdi un neko nedari,bet ja tu ej strādāt pie sava onkuļa, tad tas nozīm ka tu strādā.
Nopelnīju divas reizes vairāk nekā Oļegs, bet viņš nepamanīja vai arī negribēja pamanīt. Viņa nauda pietikai tikai priekš mašīnas kredīta un pusei par hipotēku, bet no kurienes parādījās nauda par otur pusi, lai samaksātu hipotēku un veselam mēnesim priekš pārtikas, benzīna, viņa mīļajiem gardumiem…viņu neinteresēja. Viņa patstāvīgie strīdi mani noveda līdz asarām.
– Rīt es rakstīšu atteikumu no savas daļas uz dzīvokli, tikai lūdzu nomierinies…- knapi pateicu caur asarām.
– Tie ir vārdi…Bet patiesībā?
Tās bija beigas… Tajā mirkliī es sapratu, pat dēļ lielas mīlestības vienam pret otru, es negribu vairāk neko kopīgu. Uzrakstot atteikumu no dzīvokļa es uzzrakstīju iesniegumu par šķiršanos.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Mazliet nepabeigts murgains raksts. Ja jau stāsta varone bija aizņēmēja vai tad var kredītu pārlikt uz cita cilvēku(vīru)? Stāsta beigas ar nesaprotamas.